Viļņu enerģija

Viļņu enerģija ir enerģija, kas tiek iegūta no viļņu spēka un pārvērsta cilvēkiem lietderīgu darbu darīšanā, kā elektrības ražošanā, ūdens pumpēšanā vai mehānisku darbu veikšanā. Pasaules okeānos tiek lēsts, ka tiek saražoti aptuveni 2700 gigawatti enerģijas, bet tikai aptuveni 500 no tiem ir izmantojami ar mūsdienu tehnoloģijām, bet šīs tehnoloģijas visai ātri attīstās, jo tikai pēdējo gadu laikā cilvēki sāk domāt par to, ka šāda enerģija var tikt izmantota un pārveidota eletroenerģijā vai kādā citā izmantojamā spēkā.

Viļņu enerģijas pirmie patenti jau tika izveidoti 19 gadsimtā, bet pirmās šo enerģiju izmantojošās platformas tika uzkonstruētas 20 gadsimta sākumā, bet līdz pat 20 gadsimta beigām lielā mērā visa šī padarīšana bija tikai idejas līmenī, lai gan patentu apjoms aizvien auga un auga, kas liecina, ka zinātnieki par šo problēmu doma jau sen. Lielākās problēmas, kas saistītas ar viļņu enerģijas iegūšanu ir tādas, ka ūdenī dažādas metāla konstrukcijas ātri sarūsē, un viļņu spēks tiek izmētāts pa visām pusēm, tāpēc ir ļoti grūti to iegūt. Viļņu enerģijas galvenais konkurents ir tieši vēja enerģija, jo viļņi lielākoties veidojas tieši no vēja un tāpēc daudz vieglāk ir izveidot vēja ģeneratorus, kas atrodas virs ūdens nekā mēģināt iegūt šo izkaisīto enerģiju no viļņiem. Un, ja izdotos iegūt pietiekoši lielu apjomu no vēja enerģijas tad arī viļņi lielākoties būtu mazāki, jo vējš tiktu pārvērsts elektrībā nevis nonāktu uz ūdens, kur tas veidotu viļņus. Bet tur būtu jābūt ļoti ļoti daudz vēja ģeneratoriem lai kaut kas tāds būtu iespējams.

Viļņu enerģijas iegūšanai ir tikušas izgudrotas ļoti daudz un dažādas iekārtas no tādām, kas līdzinās čūskām uz ūdens līdz vienkāršām boj-veidīgām iekārtām, kuru kustība tad arī rada enerģiju. Bet vēl līdz šim nekur nav izveidots pietiekoši liels projekts, lai kāda no šīm tehnoloģijām kļūtu par plaši izmantotu un pagaidām ir izvietotas tikai dažas eksperimentāla viļņu enerģiju iegūstošas iekārtas, kas tiek testētas pret to iespējamajiem stresiem un arī, ilgtspējību. Jo neviens negribētu veidot iekārtas, kas okeāna un jūras sāļajos ūdeņos dažu gadu laikā sarūsētu un vairs nebūtu lietojamas.

Manuprāt ideja par to, ka vajadzētu iegūt enerģiju no visām iespējamām metodēm ir ļoti laba, tomēr ūdenī viļņi nav pietiekoši vienādi un tajos, lai gan kopumā ir daudz enerģija, tomēr tā nav koncentrēta un tāpēc to ir ļoti grūti iegūt un pārveidot elektrībā vai kādā citā veidā, kas cilvēkiem būtu noderīgs. Tāpēc arī daudz labāk būtu izmantot šo enerģiju, kapitālu un investīcijas dažādiem citiem mērķiem un citu daudz potenciālu enerģijas ražošanas metožu izpētīšanu.