Friday, 6 November 2015

Ģeotermālā enerģija ir enerģija, kas ir atrodama mūsu planētas dzīlēs un tā tur atrodas vēl no planētas veidošanās, kā arī no radioaktīvo materiālu pus-sabrukšanas un tās izdalītās enerģijas. Zemeslodes kodols var sasniegt pat 4000 grādus pēc celsija un zemē atrodas enerģijas daudzums, kas ir mērāms 100 miljardu reižu lielāks nekā tas, ko cilvēce patērē viena gada laikā. Un tāpēc arī ģeotermālā enerģija tiek uzskatīta par atjaunojamo resursu, jo jebkurš daudzums, ko cilvēce būs spējīga izlietot būs niecīgs un neradīs nekādus sliktus blakusefektus, kā tas notiek ar fosilajām degvielām, jo tās rada ļoti daudz siltumnīcas gāzes, kā arī var beigties jau pēc aptuveni 100 gadiem.

Ģeotermālā enerģija pasaulē tiek izmantota salīdzinoši maz un visā pasaulē tiek saražots tikai aptuveni 12 tūkstoši MegaWatu no šī siltuma, kas ir zemes dzīlēs. Bet vēl aptuveni 28 GigaWati ģeotermālās enerģijas tiek izmantots apsildei ar siltuma sūkņiem dažādiem citiem līdzīgiem materiāliem. Bet tas viss kopumā tāpat ir ļoti niecīgs enerģijas daudzums un tas ir tāpēc, ka, šīs enerģijas izmantošana ir ļoti dārga, jo ir jāurbj dziļurbumi un jāpumpē zemē ūdens, lai iegūtu tvaiku, ko tad pēc tam var izmantot lai ražotu elektrību. Ģeotermālā enerģija visvairāk tiek izmantota tieši vietās, kur zemes garoza ir daudz plānāka un jau zemes virspusē ir šis karstums, kā tas ir tektonisko plātņu saskares vietās.

Ģeotermālā enerģija tiek izmantota dažādos veidos, bet vispopulārākie ir izmantojot siltuma sūkni, kas ziemā var sasildīt māju, bet vasarā atdzesēt kā arī ģeotermālās stacijas, kas tiek uzstādītas jau iepriekš minētajās ģeoloģiski aktīvajās vietās. Tā, piemēram, īslandē liela daļa gan no māju apsildes gan arī elektrības ražošanas notiek tieši ar ģeotermālo enerģiju, jo šeit ir ļoti aktīvi vulkāni un geizeri, kas nozīmē, ka karstā magma ir ļoti tubu zemes virspusei.

Senākos laikos vietās, kur ir šie geizeri jau tika izmantots šo geizeru siltais ūdens, lai veidotu siltos baseinus priekš mazgāšanās, kā arī sildītu telpas aukstajā laikā. Pirmā zināmā šāda veida vanna, jeb baseins ir atrodams 3 gadsimtā pirms mūsu ēras Ķīnas Lisana kalnos, kur karstais avots tika izmantots lai apsildītu baseinu un tika arī iekasēta nauda par šī baseina apmeklēšanu. Pēc tam sākot no 18. gadsimta ģeotermālā enerģija ir tikusi izmantota gan siltumnīcu apsildei gan mājokļu apsildei, bet pašlaik to pārsvarā izmanto tieši enerģijas ražošanai. Pirmais siltuma sūknis parādījās tikai 20 gadsimtā, lai gan jau 19. gadsimtā cilvēkiem bija šī ideja, bet to nebija praktiski implementēt .

Visvairāk ģeotermālo enerģiju elektrības ražošanai izmanto tieši Amerikas savienotās valstis , kur 0.3 % no ASV enerģijas prasībām tiek nodrošinātas ar šo ģeotermālo enerģiju un ASV tad arī saražo gandrīz 30 % no visas pasaules ģeotermālās enerģijas. Bet vislielāko procentuālo daļu no savas valsts enerģijas saražo tieši Īslande, jo tur pat 30% no visas valsts enerģijas tiek ražota no šīm ģeotermālajām enerģijas rūpnīcām. Bet skatoties pēc ģeotermālas enerģijas izmantošanas ne-elektriskā veidā līdete ir Ķīna un aiz tās Seko ASV, šī enerģija tad tiek izmantota siltumam un apsildei.

Ģeotermālās enerģijas ražošanas izmaksas ir ļoti dažādas un ir atkarīgas no tā cik daudz enerģijas tu vēlies iegūt, ja tev pietiek ar 10 kilowatu siltuma sūkni tad tas izmaksās no 5 līdz 10 tūkstošiem Eiro, bet, ja tev ir vajadzīgi megawatu apjomi tad aptuveni 1 līdz 4 miljonus par 1 Megawat, un tāpeč visējā šādas lielās stacijas cena ir pat līdz 10 miljoniem. Un tā, kā šī nauda neatmaksājas ātri, tad arī pasaulē nav lielas iniciatīvas izbūvēt šīs elektrības stacijas.