Kā rodas saules enerģija.

Ir viens iemesls, kāpēc Zeme ir vienīgā vieta Saules sistēmā, kur eksistē un plaukst dzīvība. Protams, ka zinātniekiem ir aizdomas, ka zem Eiropas vai Encelades ledus slāņiem var eksistēt mikrobu vai pat ūdens formu dzīvība, tieši tāpat to var sameklēt Titāna metāna ezeros. Bet, līdz noteiktam laikam Zeme paliek vienīgā vieta, kurai ir visas nepieciešamās īpašības, lai uz tās varētu attīstīties dzīvība.

Viens no tādiem iemesliem ir tas, ka Zeme atrodas potenciāli apdzīvojamajā zonā, kura atrodas apkārt Saulei, tā saucamajā ‘’Zeltmates zonā”’. Tas nozīmē, ka Zeme atrodas vajadzīgajā vietā – ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu, lai saņemtu stipru Saules enerģiju, kurā ietilpst gan gaisma, gan siltums, kuri tik ļoti ir nepieciešami ķīmisko un bioloģisko procesu norisei. Bet kā tieši saule apgādā mūs ar enerģiju? Kādus etapus noiet enerģija pa ceļam pie mums, uz planētu Zeme?
Atbilde sākas ar to, ka Saule, tieši tāpat kā visas zvaigznes, var izstrādāt enerģiju, tāpēc, ka pēc savas būtības ir masīvs kodoltermisks reaktors. Zinātnieki uzskata, ka tas ir sācies no liela gāzes mākoņa un daļiņām (t.i. no miglas), kura kolapsēja zem sava spiediena smaguma – tā ir, tā saucamā miglas teorija. Šajā procesā piedzima ne tikai liela gaismas lode mūsu Saules sistēmas centrā, bet arī ūdeņradis, kurš ir savākts šajā centrā, sāka sintezēties un veidot saules enerģiju.
Tehniski to pazīst kā kodolu sintēzi un šis process atbrīvo milzīgu daudzumu siltuma un gaismas enerģijas. Bet, pa ceļam no Saules centra uz planētu Zeme, enerģija iziet cauri vairākiem svarīgiem etapiem. Beigu beigās, viss sākas ar Saules slāņiem, kur katrs no tiem spēlē svarīgu lomu mūsu planētas apgādē ar dzīvībai nepieciešamo enerģiju.

Kodols.
Kodols – tā ir zona, kura plešas 20 – 25% rādiusā no gaismekļa centra. Tieši šeit, kodolā, tiek saražota enerģija. Process norit pateicoties augstai temperatūrai, milzīgam spiedienam, kuri ir iespējami tikai kodolā.

Kodols ir vienīgā Saules daļa, kura ražo zināmu daļu siltuma sintēzes procesā. 99% enerģijas, ko saražo Saule, atrodas 24% rādiusā no Saules. 30% rādiusa sintēzes process ir jau gandrīz beidzies.

Radiācijas zona.
Ši zona atrodas uzreiz aiz kodola un plešas 0,7 rādiusā no Saules centra. Šajā slānī nav siltuma konvekcijas, Saules matērija ir diezgan karsta un blīva. Šī slāņa temperatūra ir zemāka, tai daļai, kura atrodas iekšpusē, tuvāk kodolam temperatūra ir – 7 miljoni grādu, daļai, kura atrodas ārpusē – 2 miljoni grādu.

Konvektīvā zona.
Tas ir ārējais Saules slānis, kurš plešas vairāk par 70% rādiusā no Saules centra. Šeit temperatūra ir vēl zemāka nekā radiācijas zonā. Konvektīvajā zonā notiek daudz un sarežģītu procesu. Un tieši šajā zonā parādās saules plankumi, kuri liekas tumšāki salīdzinājumā ar apkārtējo Saules virsmu.

Fotosfēra.
Fotosfēras biezums – simtiem kilometru, tieši šajā slānī Saule kļūst necaurspīdīga redzamajai gaismai.

Enerģija, kuru laiž cauri fotosfēra, izplatās kosmosā, sasniedz Zemes atmosfēru un citas Saules planētas. Šeit, uz Zemes, augšējais atmosfēras slānis filtrē lielāko daļu ultravioleto Saules izstarojumu. Pēc tam šo enerģiju uzsūc gaiss un Zemes garoza, sasilda mūsu planētu un nodrošina organismus ar enerģiju.

Saule atrodas bioloģisko un ķīmisko procesu, uz Zemes, centrā. Bez tās, beigtos visu augu un dzīvnieku dzīves cikls uz Zemes. Dzīvība uz Zemes beigtu eksistēt. Saules svarīgums ir atzīts jau pirmsvēsturiskos laikos un daudzas kultūras to uzskatīja par dievību.

Tikai pēdējos gadu simtos, mēs sākām saprast procesus, kuri baro Sauli. Tikai pateicoties regulāriem fiziķu, astronomu, biologu izmeklējumiem, mēs varam saprast, kā saule ražo enerģiju un kā tā plūst caur mūsu Saules sistēmu.