Bioenerģija

Bioenerģija ir vēl viens alternatīvās enerģijas veids, kurā ir iespējams saražot gan mehānisko enerģiju gan elektroenerģiju ar dažādu bioloģisko produktu un vielu palīdzību. Par bioenerģiju tiek uzskatīta gan koksne, gan salmi gan dažādas citas vielas, kas ir dzīvas vai ir bijušas dzīvas un savā dzīves laikā ir uzkrājušas enerģiju, ko tad arī pēc tam mēs varam iegūt. Lielākā daļa no enerģijas, ko mēs izmantojam nāk tieši no senas bioenerģijas avotiem, jo gan nafta gan ogles ir kādreizēja dzīvības formas, kuru uzkrātā enerģija tad tagad var tikt izmantota. Un, piemēram arī koksne veidojas no tā, ka koki uzkrāj enerģiju un to saglabā savās šūnās un mēs tad dedzinot koku šo enerģiju palaižam brīvībā un no tā izdalās ogļskābā gāze.

Kopumā uz visas pasaules tiek saražoti aptuveni 35 GigaWati elektroenerģijas tieši no dažādajiem bioenerģiju avotiem, kas ir aptuveni 47 miljoni zirgspēku. Bioenerģija lielā mērā ir tā enerģija, kas tiek iegūta no šiem bioloģiskajiem organismiem tūlīt pēc šīs enerģijas saglabāšanas, jo gan kokus mēs dedzinām tūlīt pēc nociršanas, gan arī biodegvielu un eļļu mēs izmantojam uzreiz pēc tās iegūšanas. Bet biodegviela ietver sevī arī ādas lietas, kā metāna gāzi, kas tiek izdalīta no dzīvniekiem un to izkārnījumiem un arī enerģija, kas nāk no pārtikas produktu sadalīšanās pūšanas rezultātā. Pamatā visas organiskās lietas, kas tiek izmantotas tad arī tiek sauktas par bioenerģiju un tas tad arī sastāda šī vārda BIO priedēkli.

Bioenerģija, lai gan ir atjaunojamais resurss, tomēr nav tik izdevīga, kā, piemēram, saules enerģija jo bioenerģijā dzīvajiem organismiem ir jāuzņem saules enerģija, tā jāpārveido enerģijā ar ko dzīvot un tikai kas paliek pāri tad arī tiek uzkrāts. Tieši tāpēc izmantojot šo enerģiju mēs neko daudz papildus nevaram sniegt ne klimata izmaiņām ne arī efektivitātei, jo daudz efektīvāk būtu saules enerģiju uzkrāt pa tiešo nevis šādi pār konvertēt un tikai pēc tam tērēt. Tāpēc arī, lai gan ir iespējams izveidot visai labus bioenerģijas resursus, kā biodīzeli vai arī aizstājēju benzīnam, tas netiek plaši izmantots, jo tas nav efektīvi un tiek tērēta daudz lieka enerģija gan šīs degvielas izveidē gan transportēšanā. Bioenerģija pati par sevi izklausās, kā labs risinājums, bet tas noteikti nevarētu būt atrisinājums mūsdienu enerģijas problēmām un nevarētu nodrošināt visu pasauli ar nepieciešamo enerģiju, jo būtu vajadzīgs pārāk daudz zemes kur audzēt augus no kuriem tad arī pēc tam izmantot šo bio-enerģiju.

Un arī šīs enerģijas ražošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas un kredīti, un ne jau kaut kādi krediti no 20 gadiem,  kas padara to problemātisku un ja jau tādu pašu investīciju piesaistīšana var izveidot daudz efektīvākus enerģijas iegāšanas veidus, tad izdevīgāk naudu ir tērēt tiem!